Zinātne

Gaisma – ūdens – dzīvība

Profesora Herberta Klimma komentārs

Profesors, doktors Herberts Klimms, Austrijas universitātes Atomu pētniecības institūta biofiziķis.

Izcēlusies gaisa, ūdens un zemes stihijās, kas ir saistītas vienā sistēmā, dzīvība uz mūsu planētas attīstījās vairāk kā trīs miljardus gadu. Saule – mūsu zvaigzne dāvā šais sistēmai gaismu, kas nepieciešama dzīvības uzturēšanai uz zemes. Šajā sistēmā ūdenim, kas ne tikai aizņem vairāk kā ¾ no zemes virsmas, bet arī veido apmēram ¾ no vairuma dzīvo organismu, ir īpaša nozīme. Ūdenim ir arī anomālas īpašības, t.i., tas „neuzvedas” kā parasts šķidrums, bet drīzāk kā kustīgs šķidrs kristāls, kas var sakārtoties noteiktā kārtībā un nodot informāciju par šo kārtību tālāk – dzīvai būtnei. Šo faktu apliecina arī mūsu pētījumi, kas veltīti dzīvo būtņu izstaroto biofotonu un gaismas izpētei. Lūkojoties nakts debesīs, skaidrā naktī var redzēt visu kosmosu, kurā mirdz zvaigžņu miriādes. Katra zvaigzne ir spīdoša gāzes lode, kurā no ūdeņraža rodas visi elementi, kas pārvēršas tādās vielās kā gaiss, ūdens un akmens. Mūsu saule arī ir zvaigzne, kas spīd daudz spilgtāk, jo atrodas tuvāk. Saules gaisma līdz zemei atnāk nedaudz ilgāk kā 8 minūtēs, bet citu zvaigžņu gaisma nāk līdz zemei apmēram 4,5 gadus.
Uz planētām, kas ir pārāk tuvu saulei, piemēram, Venēras, ūdens iztvaiko, uz tām, kas ir pārāk tālu no saules, piemēram, Marsa, ūdens sasalst, tādēļ uz šīm planētām ir dzīvībai nepiemēroti apstākļi. Tikai uz mūsu planētas Zemes ir izveidojusies savstarpēji saistīta sistēma no gaisa, ūdens un zemes, kurā varēja izcelties dzīvība. Šīs četras stihijas atjaunojas un attīstās, pastāvīgi savstarpēji iedarbojoties viena uz otru; tādēļ mūsu planēta Zeme it unikāli savstarpēji saistīta planēta, kas var saglabāties tikai saules enerģijas un saules iedarbībā, un kuras liktenis nesaraujami saistīts ar saules likteni.

Ūdens ir zemes virsmas un biosfēras galvenā sastāvdaļa. Tas sastāv no ūdens molekulām, kuras kā mazi elektriskie dipoli pievienojas pie dinamiskiem sakopojumiem – kristālveida klasteriem. Šie dinamiskie svārstīgie šķidrie kristāli nosaka ūdens īpašās fizikālās un ķīmiskās īpašības: tā anomālijas (liels blīvums pie 45˚C, minimāls īpatsvars pie 37˚C utt.), bez kā dzīvība uz zemes nebūtu iespējama. Iespējams, ka tas ir iemesls arī daudzām ūdens struktūras izkārtojuma izmaiņām mehānisku, hidrodinamisku un elektromagnētisku faktoru ietekmē. Šādiem dabīgiem procesiem ir liela loma kopējā makroskopiskajā procesā (ūdenskritumi, atvari, elektriskā izlāde, zemes magnētiskais lauks utt.). Tādējādi kļūst skaidrs, kāpēc cilvēki mēģināja modelēt šos ietekmes faktorus un likt tiem darboties cilvēces labā. Uzņēmums „Naturkraft” kā šādu tehnoloģiju piemēru ir izstrādājis EWO ierīces, kas apstrādā ūdeni, atjaunojot tā sastāvu (uzlādējot ar enerģiju). Mūsu pētījumi, kas veltīti ar EWO aktivizēta ūdens ietekmei uz dzīvu būtņu izstaroto gaismu (biofotoniem), apstiprina, ka šādā veidā apstrādāts ūdens var pozitīvi ietekmēt sojas dīgļu uzvedību. Mēs esam tikai sākumā savā ceļā uz zināšanām par ūdens apbrīnojamo raksturu, bet iepriekšējās atbildes ļauj domāt, ka esam atvēruši vārtus uz dziļu izpratni par ūdens dabu, lai tas kalpotu visām mūsu planētas stihijām, arī tās biosfērai, bet pirmkārt jau mums – cilvēkiem!